Kad iztēlojamies piramīdas, pirmās domās nāk seno ēģiptiešu impozantās kapa celtnes Gīzā. Taču vai zinājāt, ka šīs mīklainās vairākstāvu būves sastopamas arī citviet uz zemeslodes?
Dažādām senām civilizācijām bijuši savi iemesli šādu piramīdu būvniecībai. Nereti tās kalpojušas kā kulta vietas vai valdnieku kapenes. Bet katram reģionam raksturīgas atšķirīgas piramīdu formas un nozīme.
Apskatīsim svarīgākās!
Dienvidamerikas piramīdas – inku un maju mantojums
Dienvidamerikā uzplauka divas lielas seno kultūru civilizācijas – inku impērija Andu kalnos un maju ciltis Centrālamerikā. Abas cēla monumentālas piramīdu celtnes no akmens vai dubļu ķieģeļiem.
Maju Saules piramīda Teotihuakanā (mūsdienu Meksika) bija pilskalna centrālais elements ar sakrālu nozīmi. Tajā atradās raksturīgās 4 pakāpieni, kas simbolizēja 4 pasaules puses.
Savukārt inku galvaspilsētā Kimse atradās Saules vārtu huaka – piramīda ar ieplakanu augšdaļu, kurā veica rituālus. Inku imperatori tajā tika balzamēti un apglabāti.
Āfrikas piramīdas – Nūbijas noslēpumi
Āfrikā vislielākais piramīdu komplekss atrodas Nūbijā, mūsdienu Sudānas ziemeļos. Te uziet vairāk nekā 200 nelielu smailu piramīdu, kuras cēla pirms 2000–6000 gadiem.
Nūbiešu piramīdām raksturīgas stāvas sānu malas 60 grādu slīpumā. Virsotnē tās beidzas ar smailu kluci. Šīs seno Āfrikas karalistes valdnieku apbedījumu piramīdas joprojām glabā daudz noslēpumu.
Āzijas piramīdas – Ķīnas imperatoru pēdējā atdusas vieta
Āzijā visvairāk piramīdu atrodas Senās Ķīnas teritorijā. Tās darināja no smilšu un māla java, liekot tām līdz 50 metru augstumu.
Ķīniešu piramīdas kalpoja kā kapenes impērijas valdniekiem un augstmaņiem. Slavenākā no tām ir Ķinušanu vai Pirmo imperatoru piramīda (ap 200 gadu p.m.ē.). Tajā tika apglabāts pirmais Ķīnas imperators Cjin Ši Huandi.
Mūsdienās Senās Ķīnas teritorijā skaita vairāk nekā 100 vēsturiskās piramīdas. Tās mijiedarbojas ar apkārtējo ainavu, atgādinot par senču sasniegumiem.
Eiropas piramīdas – Ziemeļvalstu noslēpums
Vai esat dzirdējuši, ka piramīdas atrodamas arī Eiropā? Ziemeļvalstīs tās gan nav tik monumentālas kā Ēģiptē, bet arī interesantas ar savu noslēpumainību.
Visvairāk šādu nelielu piramīdu koncentrējas Skandināvijā, it īpaši Zviedrijā. Tās darinātas no grantīm un laukakmeņiem pirms ~1500 gadiem.
Zinātnieki pieņem, ka Skandināvijas piramīdas bija kapu pieminekļi. Iespējams, tās cēla senie vikingi, iedvesmojoties no tālām zemēm. Šīs Eiropas piramīdas joprojām nav līdz galam izpētītas.
Kopsavilkums
Nonākam pie secinājuma, ka pasaules seno civilizāciju mantojumā sastopamas piramīdas visos kontinentos. Katrai kultūrai bija raksturīgs savs arhitektūras stils.
Taču visas piramīdas vieno idea par cieņas izrādīšanu valdniekiem vai dieviem, celtajām kulta celtnēm. Šīs daudzstāvu būves joprojām saista ar kaut ko noslēpumainu un pārdabisku.
Cerams, šis ieskats ļāva labāk izprast piramīdu lomu seno civilizāciju kultūrās visā pasaulē!