Ja kādreiz esat redzējuši kādu dīvaini izskatošos radījumu rāpojam pa jūrmalu, iespējams, tas bija brīnišķīgais jūras bruņrupucis. Šie senās pasaules radījumi dzīvojuši uz zemes jau kopš dinozauru laikiem. Un, kaut gan pa gadiem viņi ir mainījušies, jūras bruņrupuči joprojām ir saistīti ar jūru.
Bruņrupuču raksturīgās pazīmes
Jūras bruņrupučiem ir vairākas raksturīgas īpašības, kas padara tos tik neparastus. Vispirms, kā jau nosaukums norāda, tiem ir cieta bruņa, kas veidota no mugurkaula un ribu kauliem. Bruņas centrā atrodas daudzas mazas kaulu plātnītes, kas kustas pāri cita citai.
Otra izteiktā bruņrupuču pazīme ir viņu airkājas. Tā ir pielāgošanās peldēšanai – bruņrupuču priekškājas un pakaļkājas ir kļuvušas par spēcīgām airkājām. Ieairējot tās ūdenī, bruņrupucis vari slidināties pa viļņiem ātri kā raķete!
Treškārt, jūras bruņrupučiem piemīt ovāla ķermeņa forma. Tā palīdz tiem būt hidrodinamiskākiem, lai pārvietotos pa ūdeni. Pludmalē redzēsit viņus rāpojam četrrāpus kā sauszemes rāpuļus, taču ūdenī tie ir kā zivis.
Kur dzīvo jūras bruņrupuči?
Lielākā daļa bruņrupuču sugu mājo okeānā, taču dažas dzīvo upēs un ezeros – it īpaši Dienvidamerikas un Āfrikas kontinentos. Visbiežāk
Tiem patīk silts ūdens un daudz saules. Tāpēc, ja apmeklēsiet kādu tropisku pludmali, varat tos sastapt sauļojamies uz akmeņiem, koraļļu rifiem vai smilšu sērēs. Šie ir ideāli apstākļi vēsai asinīm.
Ko ēd šī rāpuļu suga?
Galvenokārt jūras bruņrupuči ir visēdāji un barojas ar augu izcelsmes barību. Piemēram, jūras zālēm un aļģēm. Dažreiz viņi apēd arī gliemjus, kukaiņus un pat maitu gaļu.
Nav noslēpums, ka bruņrupučiem ir ļoti lēna vielmaiņa. Viņi var ilgi iztikt bez barības. Turklāt, tāpat kā čūskām, viņiem ir spēja savilkt savu ķermeni mazākā “transporta izmērā”, lai taupītu enerģiju.
Cik ilgi dzīvo bruņrupuči?
Salīdzinot ar citiem mugurkaulniekiem, bruņrupuči ir ļoti izturīgi un ilgdzīvotāji. Atlantijas zaļie jūras bruņrupuči var nodzīvot pat vairāk kā 100 gadu! Tas dara tos vecākus par lielāko daļu savvaļas zīdītāju.
Bruņrupuču olu dēšana
Dabā tikai pieaugušās jūras bruņrupuču mātītes nāk krastā, lai izdētu olas zem zemes smiltīs vai virtuves lāpstiņas dziļumā. Viens perējums var saturēt līdz pat 120 baltām, apaļām olām. Pēc tam mazuļi seko saviem instinktiem un izrāpo no olu čaumalas, lai patstāvīgi dotos jūrā dzīvot.
Jūras bruņrupuči Latvijā
Latvijā dzīvo ļoti reti. Taču reizēm Baltijas jūras piekrastē vai Rīgas līcī var novērot kādu zaļo jūras bruņrupuci, kas maldījies šurp no ziemeļiem. Ja gadās tādi reti gadījumi, tad šie aizbēguļi parasti neizdzīvo ziemu un nobeidzas pēc pirmā sala.
Aizsardzība
Jūras bruņrupuču populācijas lēnām sarūk, jo cilvēki traucē viņu dabiskajās dzīvesvietās. Tādēļ ir svarīgi aizsargāt šos unikālos radījumus. Ja redzat bruņrupuci, nekādā gadījumā nepieskarieties tam un neņemiet līdzi prom. Ļaujiet tam doties savās gaitās un baudiet skaisto dabas brīnumu.
Kā redzat, bruņrupučiem piemīt daudz interesantu īpašību. Viņi dzīvo ilgāk par vairumu senču un pelna nopietnu cieņu kā dabas pārdzīvotāji ar savdabīgu raksturu. Nākošreiz pastaigājoties jūrmalā, lūkojieties zem kājām – varbūt pamanīsiet kādu bruņrupuci!